Mēdz teikt, ka jauna slota slauka savādāk, arī pašreizējais deputātu sasaukums, uzsākot darbu, paziņoja, ka viss vai gandrīz viss, ko darīja iepriekšējais Domes sasaukums, ir slikts vai pilsētniekiem neizdevīgs.
Krievijas Valsts domē tiek izstrādāts likumprojekts, kas palīdzēs aizsargāt skolotājus no skolēnu un viņu vecāku apvainojumiem un ņirgāšanās.
Tāpat kā cilvēkam vai firmai, arī pilsētai un valstij jāizvēlas savs ceļš. Ik pēc 4-5 gadiem vadība dažādos līmeņos apstiprina attīstības programmu, sava veida biznesa plānu.
Pavisam nesen izlasīju kāda sociologa domas par to, ka mūsu tautiešiem, ja tos tā var saukt, nav vērts atgriezties Latvijā, jo tas pasliktinās situāciju valstī: „...jo tā ir ekonomiskā migrācija, tā ir sevī iesūcoša un attālinoša no tēvzemes un valsts...
Drīz pēc Krimas pievienošanas Krievijas teritorijai, Daugavpili – pilsētu, kurā dzīvo vislielākais krievvalodīgo skaits valstī – bieži vien apmeklēja žurnālisti.
Izklausās neticami, bet mūsu ziņu portālam aprit 10 gadi. Viss sākās ar domu palīdzēt tiem, kas aizbraucis no Daugavpils, uzturēt saikni ar dzimto pilsētu, taču laika gaitā kļuvām par reģionālā mēroga ziņu portālu. Pirms 10 gadiem par to netika pat sapņots.
Šodien vēlos dalīties pārdomās par plašsaziņas līdzekļu neatkarību/atkarību.
Rīt gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, bet daudzu pilsētnieku attieksme pret šo pasākumu ir skeptiska. Tas ir saprotams, jo 20 gadu laikā cilvēki Latvijā pirms katrām vēlēšanām dzird solījumus, par kuriem vēlāk tiek aizmirsts. Un tomēr rīt nāksies izdarīt savu izvēli, no tās būs atkarīgs, kas vadīs Daugavpili tuvāko 4 gadu laikā.
Šajā mēnesī ziņu portāls Gorod.lv nosvinēja devīto gadadienu. Deviņi gadi ir daudz un tajā pašā laikā maz.
Ja Dievs vēlas sodīt cilvēku, viņš atņem tam prātu. Manuprāt, Dievs ir ļoti sadusmojies uz Latviju, jo daudziem atņēmis prātu.
Daudzi ir neizpratnē, kāpēc valdošā elite tik ļoti pretojas un nevēlas iet civilizēto un demokrātisko ceļu, piešķirot pilsonību visiem, kuri ir dzimuši Latvijā. Viss ir ļoti vienkārši – tā ir valdošās elites vienīgā cerība noturēt valstī nodokļu maksātājus, kuri to uztur. Pretējā gadījumā cilvēki sakravātu somas un pamestu Latviju.
Nav noslēpums, ka nākamās profesijas izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem jaunieša dzīvē. Kāds jau pirmajā klasē izlemj, ka kļūs par baņķieri vai ārstu un nemaz nešaubās par savu izvēli. Tomēr daudzi līdz skolas beigšanai nezina, kādu profesiju izvēlēties, kā vēlāk nenožēlot par savu izvēli.
Vēlētos pievērst uzmanību, iespējams, ne visiem aktuālam jautājumam – skolas formai. Spriežot pēc portāla Gorod.lv rīkoto aptauju datiem, 73% respondentu iestājas par skolas formas ieviešanu, tikai 10% aptaujāto uzskata, ka tādēļ bērni zaudēs savu individualitāti, bet 11% domā, ka tas esot pārāk dārgi. Mēs periodiski veicam šī jautājuma monitoringu un publicējam dažādus viedokļus un komentārus. Bieži vien izskan viedoklis, ka tas esot ekonomiski neizdevīgi un dārgi, taču neviens no šī viedokļa piekritējiem nav piedāvājis konkrētus pierādījumus un nosaucis naudas summas.
Vairākas dienas Daugavpilī tiek runāts par divu pamatskolu – Saskaņas un Vienības – iespējamu apvienošanu. Baumas nav bez pamata, jo šāda veida ideja nesen radusies pilsētas Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldē. Tiesa, pagaidām tā ir ieceres stadijā.
Pirmdien, 29.oktobrī, Daugavpils Valsts ģimnāzijā norisinājās Jauniešu forums „Daugavpils jauniešu pilsonība ES – nosacījumi un gatavība attīstībai”, kuru organizēja Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes departaments. Forumā piedalījās ap simts pilsētas skolu parlamentu pārstāvju, dažādu sabiedrisko organizāciju speciālistu, studentu.
“Tomēr Latvija joprojām ir ieinteresēta Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. Šādi premjerministrs Valdis Dombrovskis komentēja Lietuvā notikušā referenduma rezultātus, kurā vairāk nekā 60% vēlētāju nobalsoja pret projektu”.
Pēdējo dienu laikā presē tiek aktīvi apspriesta informācija par to, ka divi Krievijas Federācijas prezidenta padomnieki tika iekļauti „melnajā sarakstā” par it kā pretvalstisku darbību attiecībā uz Latviju.
Nevaru teikt, ka Modesta Koļerova un Igora Pavlovska iekļaušana Latvijas „melnajā sarakstā” kļuva par pārsteigumu. Jo Koļerova teiktais nevar patikt mūsu varas orgāniem. Viņiem nepatīk Krievijas sabiedrisko darbinieku, politiķu, krievu pilsoņu teiktā patiesība.